Labāk nejautā

Labāk nejautā

Māmiņdiena ir brīnišķīga diena. Patiesi. Pavasaris, mīļā mazuļa vai jau lielo izaugušo bērnu smaidi un prieka pilns klēpis. Un tomēr ne visiem un visām. Kamēr mans mazulis debesīs vēl stāvēja rindā, lai nokļūtu pie manis, māmiņdiena bija vairāk skumja kā priecīga diena. Un tādu sieviešu un pat vīriešu ir daudz. Vairāk nekā sākotnēji šķiet. Šis raksts ir veltījums viņiem.

Atceros pirms neilga laika skatījos raidījumu “Starp mums runājot”. Šobrīd neatceros dāmas vārdu, kas uzdeva neērtu jautājumu vienai no raidījuma viešņām “Kad Tev būs bērni? Kāpēc Tev vēl nav bērni?” . Pie tam, iespējams man tā tikai šķita, bet vaicātājas toni nolasīju kā mazliet pārāku un tādu… nu, ka jautājums netika uzdots ar mērķi palīdzēt (kā gan vispār varētu palīdzēt), bet ar mērķi paokšķerēt. Nu, ceru, ka sapratāt. Šāda bija mana sejas izteiksme (attēls lejā). Lieki teikt, ka dāma, kurai tika pajautāts šāds jautājums, izskatījās mērenā mulsumā un neatbildēja gluži ar platu smaidu uz sejas. Likās kaut kāda stipri neērta tā situācija. Pie tam, nezinu, vai tā ir vai nav, bet neesmu dzirdējusi arī par šīs dāmas otro pusīti, kas jautātājas jautājumu padara vēl dīvaināku un netaktiskāku. Manuprāt.

Jā, arī es pati esmu uzdevusi šo jautājumu vairākkārt… kad biju jaunāka un kad pati nebiju saskārusies ar to, cik ļoti negribas šo jautājumu dzirdēt. Nu ko, no kļūdām mācās, vai ne? Es ļoti labi zinu, kā ir būt tai otrā pusē, kad pie manis nonāk šādi noformulēts jautājums – Nu, par bērniņiem vēl nedomājat? Kad tad būs? Tajā brīdī viss sagriežas, kunkulis kaklā un nācās vien atbildēt “Kad Dieviņš būs lēmis”. Un tā arī bija.  Lai nu kā  (līdz pat divām strīpiņām) katrs šis jautājums bija izteikti nepatīkams. Jo patiesībā tas, kas skan sievietes galvā, dzirdot šo jautājumu ir, nevis rūpjpilna cilvēka vaicājums, bet gan “Kas Tev kaiš?”. Un, starp citu, to ir nepatīkami dzirdēt arī tad, ja sieviete negrib bērnus vispār. Un arī negribēt ir OK, taču likt viņai tādēļ justies slikti, nav OK.

Tas, ko ar šo visu gribēju pateikt un kas vairākkārt jau ir skandināts, bet tāpat līdz ausīm nav aizgājis, ka… nejautājiet šo jautājumu, ja vien:

  • Neesat ļauns cilvēks, kas tīši grib radīt nepatīkamas emocijas cilvēkam
  • Par visiem 100% zināt, ka cilvēkam ar veselības aspektiem problēmu nav, taču viņš visdrīzāk vienkārši negrib vēl bērnus (taču tad zūd jēga jautājumam)
  • vēl kāds mans nezināms gadījums, kad tas būtu pieņemami to jautāt 

Nekad nevar zināt, kas norisinās cilvēka privātajā dzīvē pat tad, ja ikdienā ir smaids uz sejas un laimīgas Instagram bildes. Un galu galā, tā nav arī sabiedrības darīšana, kad, kas un kāpēc sēs sēklu jaunai dzīvībai, atvainojiet. Iemesli var būt visdažādākie un, ņemot vērā, ka pati samērā ilgu laiku biju bērniņa gaidīšanas režīmā, uzzināju, dzirdēju un pamanīju daudzus pārus, kam bija šāda vai līdzīga situācija. Tas, kāpēc ir tā, kā ir var slēpties zem dažādiem iemesliem. Iespējams kāds no pāra bērnu nemaz kategoriski vēl negrib, kamēr otram sirds asiņo, skatoties uz bērnu bildītēm vai klausoties draudzeņu stāstus. Iespējams, ka kādam no pāra ir problēmas ar veselību, iespējams abiem (starp citu, vīriešos “vaina” ir meklējama vismaz tik pat bieži kā sievietēs). Pastāv iespēja, ka pārim bērnu nevar būt vispār un šis jautājums ir kā duncis sirdī, kas tiek triekts un triekts atkal un atkal. Iespējams, sieviete ir gājusi cauri vairākiem spontānajiem abortiem vai ārpusdzemdes grūtniecībām. Iespējams, viņa ir izgājusi vairākus mākslīgās apaugļošanas kursus, izmetusi tūkstošiem eiro un nonākusi pie negatīva testa rezultāta. Tas, ka viņa par to nerunā, nenozīmē, ka tā nav bijis. Pirms jautāt, iesaku padomāt, vai neērta atbildes sagaidīšana un ziņkāres apmierināšana (kas var gadīties būs tikai daļēja, jo pastāv liela iespēja, ka atbilde nebūs patiesa) ir būtiskāka nekā vēl viena duncīša neietriekšana cilvēka sirsniņā. Un pat, ja viņiem tiešām vēl plānos ir ceļošana, karjera un pabūšana divatā, Tu to nevari zināt par visiem simts.

Ak, jā, un komentēt nesen dzemdējušas sievietes ķermeni arī nav korekti. Arī man nesen (jā, mans mazais bērniņš vēl ir pavisam maziņš) pajautāja, vai tad es drīkstot jēra zupu ēst (kāpēc lai grūtniece nedrīkstētu anyway?). Kad es paskatījos uz vīrieti neizpratnē, viņš teica – nu kā, Jums ģeometrija tāda! Lieki piebilst, ka tad, kad parādīju, ka blakus stāvošajos ratiņos guļ mans zīdainis, viņš sakaunējies (bet ne atvainojies) aizmuka prom. Un, nē, es neesmu resna, bet man ir mazs puncītis, kas neapšaubāmi ir jātrenē un pieguļošā kleitā izceļas, bet vēl neapšaubāmāk ir absolūta norma šajā stadijā (attēls no vakardienas rīta un, jā, pa dienu tas var kļūt mazliet lielāks un man par to nav kauns). Šis gadījums atsauc atmiņā Dženiferas Gārneres piemēru, kad viņai pēc 3 bērniem pajautāja, vai gaida ceturto, jo puncītis esot. Viņa atbildēja, ka pēc 3 bērniem mazs puncītis ir pilnīgi ok un tas nekur negrasās doties. 🙂 Tā kā “mind your business!” gribas teikt.

Un galu galā… tām unt iem, kuri katru mēnesi gaida divu strīpiņu parādīšanos gribu novēlēt, lai nākamā māmiņdiena ir jau citā statusā. Tas mazais eņģelītis droši vien jau nepacietībā vicina kājiņas, sēžot uz mākonīša, un gaida, kad viņa dvēsele varēs ieņemt ķermeni, kas augs Tevī. Degunu augšā un paļāvību augstākajiem spēkiem! Lai notiek augstākais labākais!