Saglabāt mieru nemierā

Saglabāt mieru nemierā

Par 2020. gada potenciālo krīzi runāja jau sen un, taisnību sakot, skatoties uz ekonomikas rādītājiem īpaši Eiropā viss liecināja par sloubalizāciju (Slowbalisation) jeb starptautiskās ekonomikas tempu samazināšanos, fokusa mainīšanos no globālas uz reģionālu tirdzniecību, piesardzību investīcijās un ar tendenci arī  investīcijas novirzīt tuvāk mītnes valstij, nevis otrā pasaules malā. Taisnību sakot, sloubalizācijas tendences ir vērojamas jau kopš globālās pasaules finanšu krīzes 2007. gadā, taču īpaši aktualizējusies tieši pēdējos 2 gados.

Tomēr droši vien retais varēja paredzēt, ka globāla ekonomikas krīze šogad varētu nākt caur vīrusu jeb nu jau mums visiem labi pazīstamo Korona vīrusu. Man ļoti patīk ārzemju blogera ievērotā analoģija par to, ka šobrīd planēta ir izvēlējusies izmantot ļoti viedu ieroču arsenālu pret klimata pārmaiņām: bioloģiskos ieročus. Un pati zeme šobrīd cilvēkam rāda to, ko cilvēks ir tai darījis pēdējos ~140 gadus kopš industriālās revolūcijas sākuma – smacējis. Esam mēģinājuši planētu nosmacēt CO2 izplūdes gāzēs un tagad planēta smacē mūs, palaižot respiratoru patogēnu. Vai tas nav (v)ironiski?

Un tomēr nav vietas panikai. Valsts ietvaros reakcija ir bijusi ātra un, manuprāt, efektīva. Tomēr ko šis notikums mums māca? Kam tas liek pievērst uzmanību? Šis notikums manā skatījumā lieliski parāda mūsu pašu iekšējo pasauli – to, cik ilgi esam rīkojušies neuzņemoties atbildību par savas rīcības sekām, to, cik mūsos iekšā ir baiļu, to, cik viegli pakļaujamies masu psihozei, panikai. Tā mums visiem ir iespēja apstāties, ieraudzīt un atzīt, ko sevī nesam – cik daudz baiļu (kas vada mūsu ikdienas lēmumus, ieskaitot manus), cik daudz aizvainojumu, dusmu, cik ļoti cenšamies ar aizņemto dzīves ritmu aizbēgt no katra mirkļa, aizbēgt no sevis. Visi grib pozitīvas pārmaiņas, bet reti kurš grib patiesi, dziļi mainīties. Kādu brīnumu no ārpasaules mēs gaidām? Ko esam gatavi dot no sevis pasaulei (līdzcilvēkiem) ? Vai esam ņēmēju vai devēju pozīcijā?  Vienlaikus šis, manuprāt, ir laiks, lai censtos vairot pozitīvo – pateicību par to, kas ir, mīlestību pret sevi un apkārtējiem, mieru, kad apkārt cilvēki ir uztraukušies un pazemību par to, ka nekas mums šeit nepieder un viss ir dāvana, kas iedota lietošanā uz laiku.

Es ticu un pati ļoti labi izjūtu, ka bez ieslēgtas apziņas ir ļoti viegli savienoties ar masu psihozi un paniku. Ķermeni pārņem stress un tas daudz vieglāk ir spējīgs saķert, ja ne Covid-19, tad vienkārši parastu saaukstēšanos, ziņojot, ka – ēēē, stop!

Ko mēs varam darīt?

  • Mums vienmēr ir izvēle, jo katru brīdi, katru sekundi mēs kaut ko radām, neatkarīgi no tā vai mēs to apzināmies vai nē. Es gribētu ticēt, ka gan šobrīd, gan vienmēr daudz vērtīgāk  ir radīt prieku, nevis bailes. Un prieks, tāpat kā bailes, arī ir lipīgs. 😉 Kas Tev sagādā prieku?
  • Būt mierīgiem. Starp citu elpa ir “ātrā palīdzība”, kas vienmēr ir ar mums. Tā normalizē sirds darbību, samazina stresa hormonu izdalīšanos, līdz ar ko nomierina nervus. Dziļa, lēna ieelpa – dziļa, lēna izelpa un izelpai jābūt ilgākai par ieelpu.
  • Dzert daudz šķidruma.
  • Ēst kvalitatīvu ēdienu. Un nepieciešamības gadījumā papildināt to ar uztura bagātinātājiem. Mans pēdējo gadu top līdzeklis ir Citrosept, ko lietoju pati un dodu arī bērnam. Papildus lietoju arī D vitamīnu. Taču vēl ne mazāk svarīgs imunitātes turētājs ir prieks un citas augstās vibrācijas, kuras varam radīt paši – pie tam pieejamas bez receptēm un bez maksas.
  • Atcerēties, ka statistika par citām slimībām ir vēl biedējošāka. Pēc statistikas katru gadu 11 miljoni pasaules iedzīvotāju mirst tāpēc, ka nav adekvāts uzturs (un šajā gadījumā nav runa par badu). Kāpēc nav panika par to, ko mēs paši sev izvēlamies? Vai panika par smēķēšanas veicinātajām saslimšanām? Kāpēc nav panika par to, kā mēs paši pret sevi izturamies – cik nemīloši, nerūpīgi, neapzināti? Par vīrusu ir panika, jo mēs to nekontrolējam. Bet ja tā padomā – vai vispār ir kaut kas, ko mēs varam šajā dzīvē kontrolēt? Vai tā reāli mēs jebkad varam nokontrolēt saslimšanu vai nesaslimšanu? Mūsu rokās ir tik vien kā izvēlēties, ar kādu iekšējo kvalitāti mēs dzīvojam tieši šo brīdi, jo nekas cits mums nepieder. Savukārt nemīlestību, ko raidām sev, Visums dos iespēju ieraudzīt caur dažādiem simptomiem vai caur cilvēkiem, kuri caur nepatīkamu attieksmi mums šo nospoguļos.
  • Izvairīties no lidojumiem – ne tikai tāpēc, ka gala mērķī var sagaidīt vīruss, bet tāpēc, ka lidojumi ievērojami samazina imūnsistēmas veiktspēju. Lidojumi ietekmē mūsu gremošanas sistēmu un tajā skaitā zarnas, kurās dzīvo liela daļa mūsu spēja uzturēt veselu imūnsistēmu jeb zarnu mikrobioms.
  • Neizpirkt visus griķus un tualetes papīru, lai paliek arī tiem, kuriem tiešām šīs preces ir beigušās. 🙂
  • Uzticēties dzīvei.
  • Iet āra pie dabas svaigā gaisā un pēc tam droši pilnībā bez vainas sajūtas paskatīties filmas un seriālus, kas “skriešanas dēļ” ir tā arī palikuši neredzēti. 🙂
  • Būt labsirdīgiem, saprotošiem, cilvēcīgiem, izpalīdzīgiem, nevis kritiskiem un ļauniem. Nevēlēt ļaunu tiem, kuri vēl šobrīd piedāvā lētus ceļojumus un apmeklē veikalus – mēs nezinām viņu pašreizējo stāvokli, sajūtas un mums nav tiesību nosodīt. Ļauna vēlēšana ir iznīcināšanas programmas sūtīšana pašam sev – mēs visi esam viens vesels – katrs cilvēks un cilvēka izpausme, kas rezonē, ir atspulgs kādai no mūsu iekšējām šķautnēm. Nosodīt citu nozīmē nosodīt daļiņu no sevis. 

Atrast mieru nemierā ir tas, ko es mācos katru dienu, kārtu pa kārtai cenšoties vilkt nost tos slāņus no sevis, kas no šī miera attālina. Lai mums skaists un galu galā iekšējo mieru nesošs šis nevienkāršais pārmaiņu periods! <3

Ja vēlies, vari man sekot un sazināties ar mani arī Instagram platformā.

 

Summary
Saglabāt mieru nemierā
Article Name
Saglabāt mieru nemierā
Description
Par 2020. gada potenciālo krīzi runāja jau sen un, taisnību sakot, skatoties uz ekonomikas rādītājiem īpaši Eiropā viss liecināja par sloubalizāciju (Slowbalisation) jeb starptautiskās ekonomikas tempu samazināšanos, fokusa mainīšanos no globālas uz reģionālu tirdzniecību, piesardzību investīcijās un ar tendenci arī  investīcijas novirzīt tuvāk mītnes valstij, nevis otrā pasaules malā.
Dalīties un sekot: