Mazāk zini, labāk guli

Mazāk zini, labāk guli

Nesen kādā konferencē iepazinos ar ārzemju profesoru, ar kuru netīši uzsākām sarunu par ēdienu. Viņš atklāja, ka neesot sajūsmā par barošanu konferences laikā, taču varot iztikt.
Es pārsteigta jautāju – kā tā? Man šķita, ka ir taču tik daudz dažādu gardu ēdienu…
Viņš atbildēja, ka kāda grāmata ir mainījusi visu, ko viņš domāja par ēdienu. Līdz ar ko kļuvis izvēlīgs un daudzus produktus vairs uzturā nelieto.
Es pavaicāju – The China Study? Biju dzirdējusi par šo grāmatu, taču tā arī nebiju saņēmusies izlasīt.
Viņš atbildēja apstiprinoši. Beidzot sarunu viņš iedeva man savu vizītkarti – lai aizrakstot viņam, kad izlasīšu grāmatu. Aizrakstījusi gan viņam neesmu, bet jums gan mazliet pastāstīšu savus iespaidus.

Uzreiz gribu teikt, ka, lasot grāmatu, bija vairāki aspekti, kurus lasīju ar lielu skepsi. Tāpat vairāki jautājumi man palika neatbildēti un būtu vēl liels apjoms pētījumu veicami, lai par 100% apstiprinātu grāmatā izteiktās hipotēzes. Vienlaikus jāatzīst, ka grāmatā izteiktie ieteikumi man visnotaļ IR aizķērušies galvā, taču vēl neesmu gatava pieņemt šādu dzīves stilu par visiem 100. Jāpiemin, ka ir jūtams, ka autors ar personīgu sāpi pieiet apskatītajiem jautājumiem ģimenes apstākļu dēļ, kas droši vien mazliet pabojā objektivitāti.

Tātad… galvenā grāmatas ideja ir, balstoties uz dažādiem (ļoti daudziem) zinātniskiem pētījumiem, pierādīt ne tikai, ka uz augiem (lasīt -dārzeņiem, graudaugiem, augļiem) balstīts uzturs ir ne tikai labāks, bet arī to, ka uz dzīvnieku izcelsmes produktiem balstīts uzturs ir kaitīgs veselībai.
Profesors, kurš ieteica šo grāmatu izlasīt, ir 72 gadus vecs. Viņš stāstīja, ka pirmos 70 dzīves gadus dzīvoja kā ikviens vidusmēra iedzīvotājs. Tiesa, neesot ēdis fast food un pusfabrikātus, tomēr iekļāvis daudz piena produktus, gaļu, olas utt. Bija problēmas ar reimatismu (locītavām), ar augstu holesterīna līmeni, kas loģiski apdraudēja arī sirdi un asinsvadus. Pēc 2 gadiem no minētajām likstām vairs neesot palikusi neviena. Jāpiemin gan, ka vīrs nereti vingro un nepiekopj mājas sēdoša pensionāra dzīvi. 3 mēnešu laikā kopš viņš sāka ievērot grāmatā rakstīto (tiesa – pamazām, nevis kā ar nazi nogriezdams iepriekšējo dzīves stilu), viņa holesterīna līmenis bija normas robežās, locītavas vairs nesāpēja. Sakritība? Varbūt. Placebo efekts? Hmmm… diez vai.

Patiesībā par grāmatas piemēriem varētu rakstīt daudz un dikti, taču iesaku izlasīt pašiem. Nevis tāpēc, lai tagad mestos par 180 grādiem izmainīt visu, kam tici, taču paplašināt savu redzesloku par ļaunu nenāk. Pie tam, interesanta lasāmviela nekad nevar nākt par skādi – neatkarīgi no tā, vai un cik daudz tai var piekrist vai to apstrīdēt.
Grāmata elektroniski pieejama šeit – http://www.socakajak-klub.si/mma/The%20China%20Study.pdf/20111116065942/ (angļu valodā). Ja ir vēlme lasīt latviski, tad gan būs jādodas uz grāmatnīcu.

9789934034947

Grāmatā tiek parādīti vairāki aspekti:

1) Fakts, ka sabiedrību zombē, lai veicinātu transnacionālo korporāciju produkcijas un citu tirgus dalībnieku noietu. Ekonomikai (bet ne videi) ir absolūti izdevīga patēriņa sabiedrības attīstība un uzturēšana. Farmācijas uzņēmumi, piena ražotāji, gaļas pārstrādes uzņēmumi, ātrās ēdināšanas ķēdes… Autors uz ASV piemēra grāmatas beigās ataino lobēšanas paņēmienus un apmērus.
2) Grāmata sākas ar pētījumu par žurkām un kancerogēno vielu + dzīvnieku izcelsmes proteīna ietekmi uz tām. Tika atklāts, ka barojot žurkas ar kancerogēno vielu un 5% (no kopējā kcal daudzuma) proteīna diētu vēzis neattīstījās pretēji eksperimentam ar 20% proteīna diētu. Šajā gadījumā tika parādīta kazeīna (pienā atrodamā proteīna) ietekme uz žurkām. Interesants ir fakts, ka kancerogēnā viela “viena pati” nespēja attīstīt vēzi līdz pat brīdim, kad tai palīgā nāca dzīvnieku izcelsmes proteīns. Jāteic, ka es diez gan primitīvi atstāstu šo pētījumu. Grāmatā tas ir skaidrots sīki un pamatīgi – samērā lasāmā un vienkāršā valodā. Tāpat tiek pamatots, ka, lai arī gēni ir būtiski, ar pareizu uzturu negatīvos gēnus var tā arī nekad nepamodināt.
3) Autors T.Kolins Kempbels dod savu praktisko pamatojumu un ieteikumus, lai piekoptu pēc viņa teorijas vienīgo pareizo uzturu.

Autors grāmatā citē:

“We know accurately only when we know little, with knowledge doubt increases”
Johann Wolfgang von Goethe

Patiesībā šis teiciens ideāli atbilst, domājot par šo grāmatu. To lasīt vai nelasīt ir katra paša izvēle, tomēr arī no sava subjektīvi objektīvā redzējuma varu teikt, ka praksē arī man ir pierādījies, ka, ievērojami palielinot augļu un dārzeņu daudzumu uzturā, mana imunitāte ir priecīgāka, āda gludāka un garšu kārpiņas priecīgākas, jo ir sākušas daudz spēcīgāk sajust dabiskās garšas.

auglji

Jāpiemin vēl, ka grāmata nepatiks tiem, kuri pieturas pie uzskata, ka “vienalga, ko es ēdu, ka tikai nepārsniedzu noteiktas kalorijas” vai arī “es taču daudz sportoju, varu atļauties ēst fast food“. Šī grāmata to zinātniski cenšas atspēkot un, manuprāt, autoram tas diez gan labi ir izdevies. 🙂

Iesaku izlasīt grāmatu tiem, kuriem ir problēmas ar lieko svaru, ar sirdi/asinsvadiem, ar diabētu, kaulu trauslumu u.c. hroniskiem nelabumiem un cilvēkiem, kuriem vienkārši nav vienalga un/vai interesē literatūra par uzturu.

Ja izlasīsi grāmatu, būtu interesanti dzirdēt arī citu cilvēku viedokļus. Priecāšos par komentāriem. Tiesa, arī pati varētu rakstīt vēl un vēl iespaidus un spilgtākos momentus no grāmatas, bet labāk vienreiz pašam izlasīt, nekā 100 reizes dzirdēt par to. 🙂

*  http://www.jr.lv/en/veikals/prece/?shop_id=430778 Jāņa Rozes grāmatnīca – Ķīnas pētījums (apakšā ir pāris komentāri/atsauksmes par grāmatu)

* http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/77094-kinas_petijums.html Zvaigzne ABC –  Ķīnas pētījums