Par griķiem

Droši, liekot roku uz sirds, varu teikt, ka griķi ir mans iemīļotākais graudaugs. Un tomēr – sagadīšanās pēc vai nē, bet griķiem kaut kā nav pārāk laba slava sabiedrībā. Nē, tā nav slikta, bet griķi bieži vien ļaužu acīs paliek pēdējā vietā. Īpaši starp puišiem. Bet velti!

Liepājā kādā ražotāju tirdziņā iepazinos ar pāri, kuri nesen sākuši audzēt bioloģiskus griķus. Tad nu sapratu, cik daudz un dažādi to graudus ir iespējams apstrādāt – milti, manna, klijas, zaļie griķi un tvaicētie… Lielākā daļa no mums gan droši vien zina tikai tvaicētos griķus, bet arī pārējie graudu produkti patiesībā var būt lielisks papildinājums ikdienas maltītei.

Griķus ir iespējams ne tikai garšīgi (!) pagatavot, bet tie ir arī fantastiski veselīgi un vērtīgi. Pie tam, tie ļoti reti mēdz izraisīt alerģiskas reakcijas, tāpēc ir vērtējami kā ļoti drošs ēdiens. Tāpat, protams, atbilst vegānu, veģetāriešu ēdiena preferencēm un tiem, kuri piekopj bezglutēna diētu.
Tad nu pēc kārtas!

Griķu veidi:

Jau labu laiku veikalos biju ievērojusi, ka ir arī pieejami zaļie griķi – pēc paskata gaišāki (zaļganbalti), taču nezināju kā tie atšķiras no brūnajiem griķiem. Kā man pastāstīja griķu saimnieks, zaļajiem griķiem ir gluži vienkārši mehāniski atdalīta griķu grauda miziņa, kamēr brūnie griķi jau ir termiski ļoti augstā temperatūrā apstrādāti pēc miziņas atdalīšanas. Zaļajiem griķiem ir mazāk izteikta griķu garša, taču pagatavošanas laiks tiem mazliet atšķiras-
Nereti apleju vakarā brūnos griķus ar ūdeni un no rīta tie jau ir ēdami (ļoti patīkama konsistence, mīksti, bet stingri), taču šādā pašā veidā rīkojoties ar zaļajiem griķiem, tie no rīta, lai arī bija mīkstāki, tomēr ne baudāmi. Jāpiemin gan, ka es izmantoju Latvijas zemkopju audzētos griķus un esmu dzirdējusi, ka veikalā importa zaļie griķi mirkstot ļoti labi. Papildus zaļie griķi kļūst mazliet staipīgi – šo staipīgumu brūnie jeb veikala griķi pie apstrādes ir pazaudējuši.

Ar ko kopumā labāki ir zaļie par brūnajiem?

Nu, droši vien, kā parasti – jo mazāk termiski apstrādāts, jo pilnāks ar uzturvielām un vērtīgāks, taču ikdienā visdrīzāk tāpat pieturēšos pie brūnajiem griķiem.
Papildus pieejami ir arī griķi milti, manna un klijas. Tiesa, klijas veikalos diez vai tik drīz nonāks un ja nonāks, tad tās būs dārgas, jo tās no milzīga kvantuma griķu veido procentuāli ļoti maz.

Griķi pēc novākšanas (ar čauliņu) – zaļi griķi – tvaicēti griķi

Griķu uzturvērtība:

100g griķu satur 343 kcal, kur 3g ir tauki, 72g ir ogļhidrāti un 13g ir olbaltumvielas, tāpat satur šķiedrvielas. Griķos atrodams ārkārtīgi daudz magnija, tāpat tajos ir daudz dzelzs un B6 vitamīns, cinks, kālijs, selēns, jods, fosfors utt., tāpat neiztrūkstoši ir antioksidanti rutīns un tanīns.
Nav noslēpums, ka dzelzs nepieciešams asinsradei un ķermeņa apgādei ar skābekli, cinks palīdz mūsu imūnsistēmai, kamēr, piemēram rutīns stiprina mūsu asinsvadu sieniņas.

Par pesticīdiem:

Griķis ir samērā burvīgs graudaugs ar to, ka maz slimo, līdz ar ko reti tiek lietoti kādi kaitēkļus iznīcinoši līdzekļi. Vai nav lieliski?

Interesanti par griķiem:

Bieži par griķiem runā kā par Austrumeiropas ēdienu un, lai arī Austrumeiropā un Krievijā tie tiešām ir ļoti populāri, tomēr ļoti nozīmīgu daļu virtuves kultūrā tie izrādās spēlē arī Japānā. Japānā no griķiem tiek ražotas soba nūdeles, Korejā makguksu un nemil guksu nūdeles. Izrādās, ka populāras tās jau izsenis bijušas arī Tibetā un Ķīnā, īpaši kalnainos apvidos. Kāpēc? Tāpēc, ka kvieši neaug kalnainos apvidos. Šajā gadījumā parādās interesants secinājums – Japāņi un vispār austrumu zemēs dzīvojošie ir ar salīdzinoši daudz zemāku aptaukošanos nekā Amerikas kontintents vai Eiropas pasaules daļa. Varbūt griķi “pie vainas”? 🙂

Korejas griķu nūdeles

Starp citu, griķus var arī diedzēt – tādejādi var tikt paaugstināts aminoskābju saturs tajos. Ja vasarā gūstam vitamīnus no dārza un tirgus labumiem, tad ziemā diedzēšana ir kolosāls veids, kā tikt pie zaļiem vitamīniem.

Kā tos ēst?

Visbiežāk esam raduši griķus ēst sāļajos ēdienos ar kotletēm, mērcēm vai kā nu sirds vēlas. Ar griķiem var tapināt arī gardu “risoto” (sanāk, ka tas būtu “griķoto”?). 🙂

Patiesībā griķi lieliski derēs arī kā saldais ēdiens. Vispirms jau jāpiemin, ka no griķu miltiem iespējas izcept lieliskas vafeles (skatīt recepti iepriekš), pankūkas, kūkas un pat maizi. Ja cepat maizi, es iesaku kombinēt griķu miltus ar vēl kādiem citiem (pēc ieskatiem).
Arī pati šobrīd biežāk izmantoju griķus saldā veidā. Ko tad es mēdzu likt klāt? Visbiežāk tas ir kakao, kanēlis, medus, kādi žāvēti augļi, kas papildināti ar augu pienu (visbiežak bioloģisko sojas pienu, der arī rīsu piens, kvinojas piens u.c.). Taču uzmanību! Es patiesi iesaku brūnos griķus mērcēt, nevis vārīt. Tiem būs patiešām lieliska konsistence, nevis “pļeckīgums”. Protams, ja gribas riktīgu putru, tad var palikt pie vārīšanas. Arī tā galu galā ir garšīgi.

Lai nu kā, gribētu dzirdēt jūsu viedokli un ieteikumus par to, kā pagatavot šo gardo graudaugu. Kādas ir Tavas mīļākās receptes?

Untitled